parentatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of parentō
Participle
parentātus m (feminine parentāta, neuter parentātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | parentātus | parentāta | parentātum | parentātī | parentātae | parentāta | |
| Genitive | parentātī | parentātae | parentātī | parentātōrum | parentātārum | parentātōrum | |
| Dative | parentātō | parentātae | parentātō | parentātīs | parentātīs | parentātīs | |
| Accusative | parentātum | parentātam | parentātum | parentātōs | parentātās | parentāta | |
| Ablative | parentātō | parentātā | parentātō | parentātīs | parentātīs | parentātīs | |
| Vocative | parentāte | parentāta | parentātum | parentātī | parentātae | parentāta | |
References
- parentatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.