pampino

Italian

Etymology

From Latin pampinus (“foliage of a vine, vine leaf”).

Noun

pampino m (plural pampini)

  1. vine leaf

Anagrams

Latin

Etymology

From pampinus (“tendril, vine-shoot”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈpam.pi.noː/, [ˈpam.pɪ.noː]

Verb

pampinō (present infinitive pampināre, perfect active pampināvī, supine pampinātum); first conjugation

  1. (transitive) I prune of superfluous tendrils, shoots and growth of vines; trim, prune.
  2. (transitive) I trim or prune trees.

Conjugation
   Conjugation of pampinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pampinō pampinās pampinat pampināmus pampinātis pampinant
imperfect pampinābam pampinābās pampinābat pampinābāmus pampinābātis pampinābant
future pampinābō pampinābis pampinābit pampinābimus pampinābitis pampinābunt
perfect pampināvī pampināvistī pampināvit pampināvimus pampināvistis pampināvērunt, pampināvēre
pluperfect pampināveram pampināverās pampināverat pampināverāmus pampināverātis pampināverant
future perfect pampināverō pampināveris pampināverit pampināverimus pampināveritis pampināverint
passive present pampinor pampināris, pampināre pampinātur pampināmur pampināminī pampinantur
imperfect pampinābar pampinābāris, pampinābāre pampinābātur pampinābāmur pampinābāminī pampinābantur
future pampinābor pampināberis, pampinābere pampinābitur pampinābimur pampinābiminī pampinābuntur
perfect pampinātus + present active indicative of sum
pluperfect pampinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect pampinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pampinem pampinēs pampinet pampinēmus pampinētis pampinent
imperfect pampinārem pampinārēs pampināret pampinārēmus pampinārētis pampinārent
perfect pampināverim pampināverīs pampināverit pampināverīmus pampināverītis pampināverint
pluperfect pampināvissem pampināvissēs pampināvisset pampināvissēmus pampināvissētis pampināvissent
passive present pampiner pampinēris, pampinēre pampinētur pampinēmur pampinēminī pampinentur
imperfect pampinārer pampinārēris, pampinārēre pampinārētur pampinārēmur pampinārēminī pampinārentur
perfect pampinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect pampinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — pampinā — — pampināte —
future — pampinātō pampinātō — pampinātōte pampinantō
passive present — pampināre — — pampināminī —
future — pampinātor pampinātor — — pampinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives pampināre pampināvisse pampinātūrum esse pampinārī pampinātum esse pampinātum īrī
participles pampināns — pampinātūrus — pampinātus pampinandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
pampinandī pampinandō pampinandum pampinandō pampinātum pampinātū

Derived terms

Descendants
  • Spanish: pampinar

References
  • pampino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • pampino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.