opto

See also: optò, optó, and opto-

Catalan

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative form of optar

Italian

Pronunciation
  • Rhymes: -ɔpto

Verb

opto

  1. first-person singular present indicative of optare

Anagrams

Latin

Etymology

Frequentative verb of obsolete *opiō, from Proto-Indo-European *op- (“to prefer, choose”). See also opīnor.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈop.toː/, [ˈɔp.toː]

Verb

optō (present infinitive optāre, perfect active optāvī, supine optātum); first conjugation

  1. I choose, select.
  2. I wish for, desire.

Inflection
   Conjugation of opto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present optō optās optat optāmus optātis optant
imperfect optābam optābās optābat optābāmus optābātis optābant
future optābō optābis optābit optābimus optābitis optābunt
perfect optāvī optāvistī, optāsti1 optāvit optāvimus optāvistis, optāstis1 optāvērunt, optāvēre
pluperfect optāveram optāverās optāverat optāverāmus optāverātis optāverant
future perfect optāverō optāveris optāverit optāverimus optāveritis optāverint
passive present optor optāris, optāre optātur optāmur optāminī optantur
imperfect optābar optābāris, optābāre optābātur optābāmur optābāminī optābantur
future optābor optāberis, optābere optābitur optābimur optābiminī optābuntur
perfect optātus + present active indicative of sum
pluperfect optātus + imperfect active indicative of sum
future perfect optātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present optem optēs optet optēmus optētis optent
imperfect optārem optārēs optāret optārēmus optārētis optārent
perfect optāverim optāverīs optāverit optāverimus optāveritis optāverint
pluperfect optāvissem, optāssem1 optāvissēs, optāsses1 optāvisset, optāsset1 optāvissēmus, optāssemus1 optāvissētis, optāssetis1 optāvissent, optāssent1
passive present opter optēris, optēre optētur optēmur optēminī optentur
imperfect optārer optārēris, optārēre optārētur optārēmur optārēminī optārentur
perfect optātus + present active subjunctive of sum
pluperfect optātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — optā — — optāte —
future — optātō optātō — optātōte optantō
passive present — optāre — — optāminī —
future — optātor optātor — — optantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives optāre optāvisse, optāsse1 optātūrus esse optārī optātus esse optātum īrī
participles optāns — optātūrus — optātus optandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
optāre optandī optandō optandum optātum optātū

1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Descendants

References
  • opto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • opto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • opto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • optate in The Century Dictionary, New York, N.Y.: The Century Co., 1911.
  • Julius Pokorny (1959), Indogermanisches etymologisches Wörterbuch, in 3 vols, Bern, München: Francke Verlag


Portuguese

Verb

opto

  1. First-person singular (eu) present indicative of optar

Spanish

Verb

opto

  1. First-person singular (yo) present indicative form of optar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.