opinatus
Latin
Etymology
Perfect participle of opīnor
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | opīnātus | opīnāta | opīnātum | opīnātī | opīnātae | opīnāta | |
Genitive | opīnātī | opīnātae | opīnātī | opīnātōrum | opīnātārum | opīnātōrum | |
Dative | opīnātō | opīnātae | opīnātō | opīnātīs | opīnātīs | opīnātīs | |
Accusative | opīnātum | opīnātam | opīnātum | opīnātōs | opīnātās | opīnāta | |
Ablative | opīnātō | opīnātā | opīnātō | opīnātīs | opīnātīs | opīnātīs | |
Vocative | opīnāte | opīnāta | opīnātum | opīnātī | opīnātae | opīnāta |
References
- opinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- opinatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- opinatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- opinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.