obsoletus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of obsolēscō (“wear out, fall into disuse”).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /o.psoˈleː.tus/, [ɔ.psɔˈɫeː.tʊs]

Adjective

obsolētus m (feminine obsolēta, neuter obsolētum); first/second declension

  1. old, worn out, thrown off
  2. common, ordinary, mean, low

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative obsolētus obsolēta obsolētum obsolētī obsolētae obsolēta
Genitive obsolētī obsolētae obsolētī obsolētōrum obsolētārum obsolētōrum
Dative obsolētō obsolētae obsolētō obsolētīs obsolētīs obsolētīs
Accusative obsolētum obsolētam obsolētum obsolētōs obsolētās obsolēta
Ablative obsolētō obsolētā obsolētō obsolētīs obsolētīs obsolētīs
Vocative obsolēte obsolēta obsolētum obsolētī obsolētae obsolēta

Descendants

References
  • obsoletus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • obsoletus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • obsoletus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • obsoletus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • obsolete, ambiguous expressions: prisca, obsoleta (opp. usitata), ambigua verba
    • cast-off clothing: vestitus obsoletus, tritus
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.