nemantīgs

From ne- +‎ mantīgs (“wealthy”) (with mantīgs from manta (“(valuable) property”) +‎ -īgs).

nemantīgs (nemantīgais comparative, nemantīgāks superlative, visnemantīgākais adverb, nemantīgi)

1. poor (having few or no means of subsistence, with low or no income)

   nemantīgi ļaudis ― poor people

   viņš piedzima nemantīga ģimene, auga starp strādniekiem ― he belonged to a poor family, (he) grew among workers

   arī “Vientuļajā priedē” komponists palicis uzticīgs savai koncepcijai par cilvēka vientulību mantīgo un nemantīgo sabiedrībā ― also in “The Lonely Pine” the composer remained true to his conception of human loneliness in the company of the rich and of the poor

• nabags, nabadzīgs
• mazturīgs
• trūcīgs

• bagāts
• mantīgs
• turīgs