mitigaturus

Latin

Future active participle of mītigō.

mītigātūrus m (feminine mītigātūra, neuter mītigātūrum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	mītigātūrus	mītigātūra	mītigātūrum	mītigātūrī	mītigātūrae	mītigātūra
Genitive	mītigātūrī	mītigātūrae	mītigātūrī	mītigātūrōrum	mītigātūrārum	mītigātūrōrum
Dative	mītigātūrō	mītigātūrae	mītigātūrō	mītigātūrīs	mītigātūrīs	mītigātūrīs
Accusative	mītigātūrum	mītigātūram	mītigātūrum	mītigātūrōs	mītigātūrās	mītigātūra
Ablative	mītigātūrō	mītigātūrā	mītigātūrō	mītigātūrīs	mītigātūrīs	mītigātūrīs
Vocative	mītigātūre	mītigātūra	mītigātūrum	mītigātūrī	mītigātūrae	mītigātūra

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.