miratus

Latin

Perfect active participle of mīror.

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	mīrātus	mīrāta	mīrātum	mīrātī	mīrātae	mīrāta
Genitive	mīrātī	mīrātae	mīrātī	mīrātōrum	mīrātārum	mīrātōrum
Dative	mīrātō	mīrātae	mīrātō	mīrātīs	mīrātīs	mīrātīs
Accusative	mīrātum	mīrātam	mīrātum	mīrātōs	mīrātās	mīrāta
Ablative	mīrātō	mīrātā	mīrātō	mīrātīs	mīrātīs	mīrātīs
Vocative	mīrāte	mīrāta	mīrātum	mīrātī	mīrātae	mīrāta

Perfect passive participle of mīrō.

mīrātus m (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	mīrātus	mīrāta	mīrātum	mīrātī	mīrātae	mīrāta
Genitive	mīrātī	mīrātae	mīrātī	mīrātōrum	mīrātārum	mīrātōrum
Dative	mīrātō	mīrātae	mīrātō	mīrātīs	mīrātīs	mīrātīs
Accusative	mīrātum	mīrātam	mīrātum	mīrātōs	mīrātās	mīrāta
Ablative	mīrātō	mīrātā	mīrātō	mīrātīs	mīrātīs	mīrātīs
Vocative	mīrāte	mīrāta	mīrātum	mīrātī	mīrātae	mīrāta

miratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.