metropolitanus
Latin
Etymology
Derived from Latin metropolis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /meː.tro.po.liːˈtaː.nus/, [meː.trɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]
Adjective
mētropolītānus (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mētropolītānus | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
| Genitive | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītānī | mētropolītānōrum | mētropolītānārum | mētropolītānōrum | |
| Dative | mētropolītānō | mētropolītānae | mētropolītānō | mētropolītānīs | mētropolītānīs | mētropolītānīs | |
| Accusative | mētropolītānum | mētropolītānam | mētropolītānum | mētropolītānōs | mētropolītānās | mētropolītāna | |
| Ablative | mētropolītānō | mētropolītānā | mētropolītānō | mētropolītānīs | mētropolītānīs | mētropolītānīs | |
| Vocative | mētropolītāne | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
References
- metropolitanus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- metropolitanus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- metropolitanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.