metatus

Latin

Etymology

Perfect participle of mētor

Participle

mētātus m (feminine mētāta, neuter mētātum); first/second declension

  1. measured out

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mētātus mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta
Genitive mētātī mētātae mētātī mētātōrum mētātārum mētātōrum
Dative mētātō mētātae mētātō mētātīs mētātīs mētātīs
Accusative mētātum mētātam mētātum mētātōs mētātās mētāta
Ablative mētātō mētātā mētātō mētātīs mētātīs mētātīs
Vocative mētāte mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta

References
  • metatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.