mensurabilis
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /men.suːˈraː.bi.lis/, [mẽː.suːˈraː.bɪ.lɪs]
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | mēnsūrābilis | mēnsūrābile | mēnsūrābilēs | mēnsūrābilia | |
| Genitive | mēnsūrābilis | mēnsūrābilis | mēnsūrābilium | mēnsūrābilium | |
| Dative | mēnsūrābilī | mēnsūrābilī | mēnsūrābilibus | mēnsūrābilibus | |
| Accusative | mēnsūrābilem | mēnsūrābile | mēnsūrābilēs, mēnsūrābilīs | mēnsūrābilia | |
| Ablative | mēnsūrābilī | mēnsūrābilī | mēnsūrābilibus | mēnsūrābilibus | |
| Vocative | mēnsūrābilis | mēnsūrābile | mēnsūrābilēs | mēnsūrābilia | |
Related terms
References
- mensurabilis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- mensurabilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.