lunaticus

Latin

Etymology

lūna + -ticus

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /luːˈnaː.ti.kus/, [ɫuːˈnaː.tɪ.kʊs]

Adjective

lūnāticus (feminine lūnātica, neuter lūnāticum); first/second declension

  1. Of, or living on, the moon
  2. epileptic, lunatic, moonstruck, crazy

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative lūnāticus lūnātica lūnāticum lūnāticī lūnāticae lūnātica
Genitive lūnāticī lūnāticae lūnāticī lūnāticōrum lūnāticārum lūnāticōrum
Dative lūnāticō lūnāticae lūnāticō lūnāticīs lūnāticīs lūnāticīs
Accusative lūnāticum lūnāticam lūnāticum lūnāticōs lūnāticās lūnātica
Ablative lūnāticō lūnāticā lūnāticō lūnāticīs lūnāticīs lūnāticīs
Vocative lūnātice lūnātica lūnāticum lūnāticī lūnāticae lūnātica

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.