karaspēks

From kara (“war[gen.]”) +‎ spēks (“force”). First mentioned in 17th-century sources.[1]

karaspēks m (1st declension)

1. army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)

   speciālais karaspēks ― special troops, forces

   gaisa, kājnieku, tanku karaspēks ― air, infantry, tank troops, forces

   sauszemes, sakaru karaspēks ― land, communication troops, forces

   valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks ― national air defense troops, forces

   stratēģiskais raķešu karaspēks ― strategic missile forces

   karaspēka apakšvienības ― troop, military subunits

   klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku ― silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible

• armija

• karavīrs
• karot
• karš