justus
See also: Justus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈjuːs.tus/, [ˈjuːs.tʊs]
Adjective
jūstus (feminine jūsta, neuter jūstum); first/second declension
- Alternative form of iūstus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | jūstus | jūsta | jūstum | jūstī | jūstae | jūsta | |
| Genitive | jūstī | jūstae | jūstī | jūstōrum | jūstārum | jūstōrum | |
| Dative | jūstō | jūstae | jūstō | jūstīs | jūstīs | jūstīs | |
| Accusative | jūstum | jūstam | jūstum | jūstōs | jūstās | jūsta | |
| Ablative | jūstō | jūstā | jūstō | jūstīs | jūstīs | jūstīs | |
| Vocative | jūste | jūsta | jūstum | jūstī | jūstae | jūsta | |
References
- justus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- justus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
- justus in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.