jejuno

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /jeˈjuː.noː/, [jɛˈjuː.noː]

Adjective

jejūnō

  1. dative masculine singular of jejūnus
  2. dative neuter singular of jejūnus
  3. ablative masculine singular of jejūnus
  4. ablative neuter singular of jejūnus

Verb

jejūnō (present infinitive jejūnāre, perfect active jejūnāvī, supine jejūnātum); first conjugation

  1. Alternative form of ieiūnō

Inflection
   Conjugation of jejuno (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present jejūnō jejūnās jejūnat jejūnāmus jejūnātis jejūnant
imperfect jejūnābam jejūnābās jejūnābat jejūnābāmus jejūnābātis jejūnābant
future jejūnābō jejūnābis jejūnābit jejūnābimus jejūnābitis jejūnābunt
perfect jejūnāvī jejūnāvistī jejūnāvit jejūnāvimus jejūnāvistis jejūnāvērunt, jejūnāvēre
pluperfect jejūnāveram jejūnāverās jejūnāverat jejūnāverāmus jejūnāverātis jejūnāverant
future perfect jejūnāverō jejūnāveris jejūnāverit jejūnāverimus jejūnāveritis jejūnāverint
passive present jejūnor jejūnāris, jejūnāre jejūnātur jejūnāmur jejūnāminī jejūnantur
imperfect jejūnābar jejūnābāris, jejūnābāre jejūnābātur jejūnābāmur jejūnābāminī jejūnābantur
future jejūnābor jejūnāberis, jejūnābere jejūnābitur jejūnābimur jejūnābiminī jejūnābuntur
perfect jejūnātus + present active indicative of sum
pluperfect jejūnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect jejūnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present jejūnem jejūnēs jejūnet jejūnēmus jejūnētis jejūnent
imperfect jejūnārem jejūnārēs jejūnāret jejūnārēmus jejūnārētis jejūnārent
perfect jejūnāverim jejūnāverīs jejūnāverit jejūnāverimus jejūnāveritis jejūnāverint
pluperfect jejūnāvissem jejūnāvissēs jejūnāvisset jejūnāvissēmus jejūnāvissētis jejūnāvissent
passive present jejūner jejūnēris, jejūnēre jejūnētur jejūnēmur jejūnēminī jejūnentur
imperfect jejūnārer jejūnārēris, jejūnārēre jejūnārētur jejūnārēmur jejūnārēminī jejūnārentur
perfect jejūnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect jejūnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — jejūnā — — jejūnāte —
future — jejūnātō jejūnātō — jejūnātōte jejūnantō
passive present — jejūnāre — — jejūnāminī —
future — jejūnātor jejūnātor — — jejūnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives jejūnāre jejūnāvisse jejūnātūrus esse jejūnārī jejūnātus esse jejūnātum īrī
participles jejūnāns — jejūnātūrus — jejūnātus jejūnandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
jejūnāre jejūnandī jejūnandō jejūnandum jejūnātum jejūnātū

References
  • jejuno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • jejuno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Etymology

Borrowed from Latin jejunum, ieiunum. Doublet of the inherited jejum.

Noun

jejuno m (plural jejunos)

  1. (anatomy) jejunum (central of the three divisions of the small intestine)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.