insperatus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /in.speːˈraː.tus/, [ĩː.speːˈraː.tʊs]

Adjective

īnspērātus (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second declension

  1. unhoped-for, unexpected
  2. unforeseen

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative īnspērātus īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta
Genitive īnspērātī īnspērātae īnspērātī īnspērātōrum īnspērātārum īnspērātōrum
Dative īnspērātō īnspērātae īnspērātō īnspērātīs īnspērātīs īnspērātīs
Accusative īnspērātum īnspērātam īnspērātum īnspērātōs īnspērātās īnspērāta
Ablative īnspērātō īnspērātā īnspērātō īnspērātīs īnspērātīs īnspērātīs
Vocative īnspērāte īnspērāta īnspērātum īnspērātī īnspērātae īnspērāta

References
  • insperatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • insperatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • insperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.