inruturus
Latin
Etymology
Future active participle of inruō.
Participle
inrutūrus m (feminine inrutūra, neuter inrutūrum); first/second declension
- about to invade
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | inrutūrus | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra | |
| Genitive | inrutūrī | inrutūrae | inrutūrī | inrutūrōrum | inrutūrārum | inrutūrōrum | |
| Dative | inrutūrō | inrutūrō | inrutūrīs | ||||
| Accusative | inrutūrum | inrutūram | inrutūrum | inrutūrōs | inrutūrās | inrutūra | |
| Ablative | inrutūrō | inrutūrā | inrutūrō | inrutūrīs | |||
| Vocative | inrutūre | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.