heredito

Esperanto

Noun

heredito (accusative singular herediton, plural hereditoj, accusative plural hereditojn)

  1. singular past nominal passive participle of heredi

Ido

Verb

heredito (plural herediti)

  1. singular nominal past passive participle of heredar

Latin

Etymology

From hērēditas.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /heːˈreː.di.toː/, [heːˈreː.dɪ.toː]

Verb

hērēditō (present infinitive hērēditāre, perfect active hērēditāvī, supine hērēditātum); first conjugation

  1. I inherit

Conjugation
   Conjugation of hērēditō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present hērēditō hērēditās hērēditat hērēditāmus hērēditātis hērēditant
imperfect hērēditābam hērēditābās hērēditābat hērēditābāmus hērēditābātis hērēditābant
future hērēditābō hērēditābis hērēditābit hērēditābimus hērēditābitis hērēditābunt
perfect hērēditāvī hērēditāvistī hērēditāvit hērēditāvimus hērēditāvistis hērēditāvērunt, hērēditāvēre
pluperfect hērēditāveram hērēditāverās hērēditāverat hērēditāverāmus hērēditāverātis hērēditāverant
future perfect hērēditāverō hērēditāveris hērēditāverit hērēditāverimus hērēditāveritis hērēditāverint
passive present hērēditor hērēditāris, hērēditāre hērēditātur hērēditāmur hērēditāminī hērēditantur
imperfect hērēditābar hērēditābāris, hērēditābāre hērēditābātur hērēditābāmur hērēditābāminī hērēditābantur
future hērēditābor hērēditāberis, hērēditābere hērēditābitur hērēditābimur hērēditābiminī hērēditābuntur
perfect hērēditātus + present active indicative of sum
pluperfect hērēditātus + imperfect active indicative of sum
future perfect hērēditātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present hērēditem hērēditēs hērēditet hērēditēmus hērēditētis hērēditent
imperfect hērēditārem hērēditārēs hērēditāret hērēditārēmus hērēditārētis hērēditārent
perfect hērēditāverim hērēditāverīs hērēditāverit hērēditāverīmus hērēditāverītis hērēditāverint
pluperfect hērēditāvissem hērēditāvissēs hērēditāvisset hērēditāvissēmus hērēditāvissētis hērēditāvissent
passive present hērēditer hērēditēris, hērēditēre hērēditētur hērēditēmur hērēditēminī hērēditentur
imperfect hērēditārer hērēditārēris, hērēditārēre hērēditārētur hērēditārēmur hērēditārēminī hērēditārentur
perfect hērēditātus + present active subjunctive of sum
pluperfect hērēditātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — hērēditā — — hērēditāte —
future — hērēditātō hērēditātō — hērēditātōte hērēditantō
passive present — hērēditāre — — hērēditāminī —
future — hērēditātor hērēditātor — — hērēditantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives hērēditāre hērēditāvisse hērēditātūrus esse hērēditārī hērēditātus esse hērēditātum īrī
participles hērēditāns — hērēditātūrus — hērēditātus hērēditandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
hērēditandī hērēditandō hērēditandum hērēditandō hērēditātum hērēditātū

Derived terms

Descendants

References
  • heredito in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • heredito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.