fugitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of fugitō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fugitātus | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |
| Genitive | fugitātī | fugitātae | fugitātī | fugitātōrum | fugitātārum | fugitātōrum | |
| Dative | fugitātō | fugitātae | fugitātō | fugitātīs | fugitātīs | fugitātīs | |
| Accusative | fugitātum | fugitātam | fugitātum | fugitātōs | fugitātās | fugitāta | |
| Ablative | fugitātō | fugitātā | fugitātō | fugitātīs | fugitātīs | fugitātīs | |
| Vocative | fugitāte | fugitāta | fugitātum | fugitātī | fugitātae | fugitāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.