frustratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of frūstrō
Participle
frūstrātus m (feminine frūstrāta, neuter frūstrātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | frūstrātus | frūstrāta | frūstrātum | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta | |
| Genitive | frūstrātī | frūstrātae | frūstrātī | frūstrātōrum | frūstrātārum | frūstrātōrum | |
| Dative | frūstrātō | frūstrātae | frūstrātō | frūstrātīs | frūstrātīs | frūstrātīs | |
| Accusative | frūstrātum | frūstrātam | frūstrātum | frūstrātōs | frūstrātās | frūstrāta | |
| Ablative | frūstrātō | frūstrātā | frūstrātō | frūstrātīs | frūstrātīs | frūstrātīs | |
| Vocative | frūstrāte | frūstrāta | frūstrātum | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta | |
References
- frustratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.