fastiditus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of fastīdiō.
Participle
fastīdītus m (feminine fastīdīta, neuter fastīdītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fastīdītus | fastīdīta | fastīdītum | fastīdītī | fastīdītae | fastīdīta | |
| Genitive | fastīdītī | fastīdītae | fastīdītī | fastīdītōrum | fastīdītārum | fastīdītōrum | |
| Dative | fastīdītō | fastīdītae | fastīdītō | fastīdītīs | fastīdītīs | fastīdītīs | |
| Accusative | fastīdītum | fastīdītam | fastīdītum | fastīdītōs | fastīdītās | fastīdīta | |
| Ablative | fastīdītō | fastīdītā | fastīdītō | fastīdītīs | fastīdītīs | fastīdītīs | |
| Vocative | fastīdīte | fastīdīta | fastīdītum | fastīdītī | fastīdītae | fastīdīta | |
References
- fastiditus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- fastiditus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.