exterminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exterminō.

Participle

exterminātus m (feminine extermināta, neuter exterminātum); first/second declension

  1. expelled, exiled, banished
  2. abolished, extirpated, destroyed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative exterminātus extermināta exterminātum exterminātī exterminātae extermināta
Genitive exterminātī exterminātae exterminātī exterminātōrum exterminātārum exterminātōrum
Dative exterminātō exterminātae exterminātō exterminātīs exterminātīs exterminātīs
Accusative exterminātum exterminātam exterminātum exterminātōs exterminātās extermināta
Ablative exterminātō exterminātā exterminātō exterminātīs exterminātīs exterminātīs
Vocative extermināte extermināta exterminātum exterminātī exterminātae extermināta

References
  • exterminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • exterminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • exterminatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.