eremiticus

Latin

Etymology

erēmīta +‎ -icus

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /e.reːˈmiː.ti.kus/, [ɛ.reːˈmiː.tɪ.kʊs]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /e.reˈmi.ti.kus/, [e.reˈmiː.ti.kus]
  • (Vulgar) IPA(key): /e.reːˈmiː.ti.kus/, [e.reˈmi.tʲe.ɡos]

Adjective

erēmīticus (feminine erēmītica, neuter erēmīticum); first/second declension

  1. (Late Latin) hermitic, eremitic

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative erēmīticus erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica
Genitive erēmīticī erēmīticae erēmīticī erēmīticōrum erēmīticārum erēmīticōrum
Dative erēmīticō erēmīticō erēmīticīs
Accusative erēmīticum erēmīticam erēmīticum erēmīticōs erēmīticās erēmītica
Ablative erēmīticō erēmīticā erēmīticō erēmīticīs
Vocative erēmītice erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica

Descendants

References
  • eremiticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.