devoratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēvorō.

Participle

dēvorātus m (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second declension

  1. swallowed, devoured
  2. absorbed
  3. consumed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēvorātus dēvorāta dēvorātum dēvorātī dēvorātae dēvorāta
Genitive dēvorātī dēvorātae dēvorātī dēvorātōrum dēvorātārum dēvorātōrum
Dative dēvorātō dēvorātae dēvorātō dēvorātīs dēvorātīs dēvorātīs
Accusative dēvorātum dēvorātam dēvorātum dēvorātōs dēvorātās dēvorāta
Ablative dēvorātō dēvorātā dēvorātō dēvorātīs dēvorātīs dēvorātīs
Vocative dēvorāte dēvorāta dēvorātum dēvorātī dēvorātae dēvorāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.