detrecto

Latin

Alternative forms

Etymology

From dē- +‎ tractō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deːˈtrek.toː/, [deːˈtrɛk.toː]

Verb

dētrectō (present infinitive dētrectāre, perfect active dētrectāvī, supine dētrectātum); first conjugation

  1. I refuse, decline, reject or evade
  2. I am reluctant or hesitant

Inflection
   Conjugation of detrecto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētrectō dētrectās dētrectat dētrectāmus dētrectātis dētrectant
imperfect dētrectābam dētrectābās dētrectābat dētrectābāmus dētrectābātis dētrectābant
future dētrectābō dētrectābis dētrectābit dētrectābimus dētrectābitis dētrectābunt
perfect dētrectāvī dētrectāvistī dētrectāvit dētrectāvimus dētrectāvistis dētrectāvērunt, dētrectāvēre
pluperfect dētrectāveram dētrectāverās dētrectāverat dētrectāverāmus dētrectāverātis dētrectāverant
future perfect dētrectāverō dētrectāveris dētrectāverit dētrectāverimus dētrectāveritis dētrectāverint
passive present dētrector dētrectāris, dētrectāre dētrectātur dētrectāmur dētrectāminī dētrectantur
imperfect dētrectābar dētrectābāris, dētrectābāre dētrectābātur dētrectābāmur dētrectābāminī dētrectābantur
future dētrectābor dētrectāberis, dētrectābere dētrectābitur dētrectābimur dētrectābiminī dētrectābuntur
perfect dētrectātus + present active indicative of sum
pluperfect dētrectātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētrectātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētrectem dētrectēs dētrectet dētrectēmus dētrectētis dētrectent
imperfect dētrectārem dētrectārēs dētrectāret dētrectārēmus dētrectārētis dētrectārent
perfect dētrectāverim dētrectāverīs dētrectāverit dētrectāverimus dētrectāveritis dētrectāverint
pluperfect dētrectāvissem dētrectāvissēs dētrectāvisset dētrectāvissēmus dētrectāvissētis dētrectāvissent
passive present dētrecter dētrectēris, dētrectēre dētrectētur dētrectēmur dētrectēminī dētrectentur
imperfect dētrectārer dētrectārēris, dētrectārēre dētrectārētur dētrectārēmur dētrectārēminī dētrectārentur
perfect dētrectātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētrectātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētrectā — — dētrectāte —
future — dētrectātō dētrectātō — dētrectātōte dētrectantō
passive present — dētrectāre — — dētrectāminī —
future — dētrectātor dētrectātor — — dētrectantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētrectāre dētrectāvisse dētrectātūrus esse dētrectārī dētrectātus esse dētrectātum īrī
participles dētrectāns — dētrectātūrus — dētrectātus dētrectandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dētrectāre dētrectandī dētrectandō dētrectandum dētrectātum dētrectātū

References
  • detrecto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • detrecto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detrecto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to try to avoid military service: militiam detrectare, subterfugere
    • to decline battle: pugnam detrectare (Liv. 3. 60)
  • detrecto in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.