detestabilis

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /deː.tesˈtaː.bi.lis/, [deː.tɛsˈtaː.bɪ.lɪs]

Adjective

dētestābilis (neuter dētestābile); third declension

  1. execrable, abominable, detestable

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative dētestābilis dētestābile dētestābilēs dētestābilia
Genitive dētestābilis dētestābilis dētestābilium dētestābilium
Dative dētestābilī dētestābilī dētestābilibus dētestābilibus
Accusative dētestābilem dētestābile dētestābilēs, dētestābilīs dētestābilia
Ablative dētestābilī dētestābilī dētestābilibus dētestābilibus
Vocative dētestābilis dētestābile dētestābilēs dētestābilia

References
  • detestabilis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • detestabilis in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • detestabilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.