despero

Latin

Etymology

From de- +‎ spero

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /deːsˈpeː.roː/

Verb

dēspērō (present infinitive dēspērāre, perfect active dēspērāvī, supine dēspērātum); first conjugation

I have no hope of
I despair of

Conjugation

Conjugation of dēspērō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	dēspērō	dēspērās	dēspērat	dēspērāmus	dēspērātis	dēspērant
	imperfect	dēspērābam	dēspērābās	dēspērābat	dēspērābāmus	dēspērābātis	dēspērābant
	future	dēspērābō	dēspērābis	dēspērābit	dēspērābimus	dēspērābitis	dēspērābunt
	perfect	dēspērāvī	dēspērāvistī, dēspērāstī¹	dēspērāvit	dēspērāvimus	dēspērāvistis, dēspērāstis¹	dēspērāvērunt, dēspērāvēre
	pluperfect	dēspērāveram	dēspērāverās	dēspērāverat	dēspērāverāmus	dēspērāverātis	dēspērāverant
	future perfect	dēspērāverō	dēspērāveris	dēspērāverit	dēspērāverimus	dēspērāveritis	dēspērāverint
passive	present	dēspēror	dēspērāris, dēspērāre	dēspērātur	dēspērāmur	dēspērāminī	dēspērantur
	imperfect	dēspērābar	dēspērābāris, dēspērābāre	dēspērābātur	dēspērābāmur	dēspērābāminī	dēspērābantur
	future	dēspērābor	dēspērāberis, dēspērābere	dēspērābitur	dēspērābimur	dēspērābiminī	dēspērābuntur
	perfect	dēspērātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēspērātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēspērātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	dēspērem	dēspērēs	dēspēret	dēspērēmus	dēspērētis	dēspērent
	imperfect	dēspērārem	dēspērārēs	dēspērāret	dēspērārēmus	dēspērārētis	dēspērārent
	perfect	dēspērāverim	dēspērāverīs	dēspērāverit	dēspērāverīmus	dēspērāverītis	dēspērāverint
	pluperfect	dēspērāvissem, dēspērāssem¹	dēspērāvissēs, dēspērāssēs¹	dēspērāvisset, dēspērāsset¹	dēspērāvissēmus, dēspērāssēmus¹	dēspērāvissētis, dēspērāssētis¹	dēspērāvissent, dēspērāssent¹
passive	present	dēspērer	dēspērēris, dēspērēre	dēspērētur	dēspērēmur	dēspērēminī	dēspērentur
	imperfect	dēspērārer	dēspērārēris, dēspērārēre	dēspērārētur	dēspērārēmur	dēspērārēminī	dēspērārentur
	perfect	dēspērātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēspērātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēspērā	—	—	dēspērāte	—
active	future	—	dēspērātō	dēspērātō	—	dēspērātōte	dēspērantō
passive	present	—	dēspērāre	—	—	dēspērāminī	—
passive	future	—	dēspērātor	dēspērātor	—	—	dēspērantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēspērāre	dēspērāvisse, dēspērāsse¹	dēspērātūrus esse	dēspērārī	dēspērātus esse	dēspērātum īrī
participles		dēspērāns	—	dēspērātūrus	—	dēspērātus	dēspērandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēspērandī	dēspērandō	dēspērandum	dēspērandō	dēspērātum	dēspērātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Descendants

→ Dutch: despereren
→ English: despair, desperate
Italian: disperare
Old French: desperer
→ Romanian: despera, dispera
Spanish: desperar

References

despero in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
despero in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
despero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
- to despair of one's position: desperare suis rebus

Spanish

Verb

despero

First-person singular (yo) present indicative form of desperar.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.