demandatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēmandō.

Participle

dēmandātus m (feminine dēmandāta, neuter dēmandātum); first/second declension

  1. entrusted
  2. committed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēmandātus dēmandāta dēmandātum dēmandātī dēmandātae dēmandāta
Genitive dēmandātī dēmandātae dēmandātī dēmandātōrum dēmandātārum dēmandātōrum
Dative dēmandātō dēmandātae dēmandātō dēmandātīs dēmandātīs dēmandātīs
Accusative dēmandātum dēmandātam dēmandātum dēmandātōs dēmandātās dēmandāta
Ablative dēmandātō dēmandātā dēmandātō dēmandātīs dēmandātīs dēmandātīs
Vocative dēmandāte dēmandāta dēmandātum dēmandātī dēmandātae dēmandāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.