dejuro

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.ju.roː/, [ˈdeː.jʊ.roː]

Verb

dējurō (present infinitive dējurāre, perfect active dējurāvī, supine dējurātum); first conjugation

  1. Alternative form of dēierō

Inflection
   Conjugation of dejuro (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dējurō dējurās dējurat dējurāmus dējurātis dējurant
imperfect dējurābam dējurābās dējurābat dējurābāmus dējurābātis dējurābant
future dējurābō dējurābis dējurābit dējurābimus dējurābitis dējurābunt
perfect dējurāvī dējurāvistī dējurāvit dējurāvimus dējurāvistis dējurāvērunt, dējurāvēre
pluperfect dējurāveram dējurāverās dējurāverat dējurāverāmus dējurāverātis dējurāverant
future perfect dējurāverō dējurāveris dējurāverit dējurāverimus dējurāveritis dējurāverint
passive present dējuror dējurāris, dējurāre dējurātur dējurāmur dējurāminī dējurantur
imperfect dējurābar dējurābāris, dējurābāre dējurābātur dējurābāmur dējurābāminī dējurābantur
future dējurābor dējurāberis, dējurābere dējurābitur dējurābimur dējurābiminī dējurābuntur
perfect dējurātus + present active indicative of sum
pluperfect dējurātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dējurātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dējurem dējurēs dējuret dējurēmus dējurētis dējurent
imperfect dējurārem dējurārēs dējurāret dējurārēmus dējurārētis dējurārent
perfect dējurāverim dējurāverīs dējurāverit dējurāverimus dējurāveritis dējurāverint
pluperfect dējurāvissem dējurāvissēs dējurāvisset dējurāvissēmus dējurāvissētis dējurāvissent
passive present dējurer dējurēris, dējurēre dējurētur dējurēmur dējurēminī dējurentur
imperfect dējurārer dējurārēris, dējurārēre dējurārētur dējurārēmur dējurārēminī dējurārentur
perfect dējurātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dējurātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dējurā — — dējurāte —
future — dējurātō dējurātō — dējurātōte dējurantō
passive present — dējurāre — — dējurāminī —
future — dējurātor dējurātor — — dējurantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dējurāre dējurāvisse dējurātūrus esse dējurārī dējurātus esse dējurātum īrī
participles dējurāns — dējurātūrus — dējurātus dējurandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dējurāre dējurandī dējurandō dējurandum dējurātum dējurātū

References
  • dejuro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • dejuro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.