damnatus

Latin

Perfect passive participle of damnō.

damnātus m (feminine damnāta, neuter damnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	damnātus	damnāta	damnātum	damnātī	damnātae	damnāta
Genitive	damnātī	damnātae	damnātī	damnātōrum	damnātārum	damnātōrum
Dative	damnātō	damnātae	damnātō	damnātīs	damnātīs	damnātīs
Accusative	damnātum	damnātam	damnātum	damnātōs	damnātās	damnāta
Ablative	damnātō	damnātā	damnātō	damnātīs	damnātīs	damnātīs
Vocative	damnāte	damnāta	damnātum	damnātī	damnātae	damnāta

damnātus (feminine damnāta, neuter damnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	damnātus	damnāta	damnātum	damnātī	damnātae	damnāta
Genitive	damnātī	damnātae	damnātī	damnātōrum	damnātārum	damnātōrum
Dative	damnātō	damnātae	damnātō	damnātīs	damnātīs	damnātīs
Accusative	damnātum	damnātam	damnātum	damnātōs	damnātās	damnāta
Ablative	damnātō	damnātā	damnātō	damnātīs	damnātīs	damnātīs
Vocative	damnāte	damnāta	damnātum	damnātī	damnātae	damnāta

damnatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
damnatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
damnatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
damnatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.