criminalis

Latin

Etymology

From crīmen + -ālis.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /kriː.miˈnaː.lis/, [kriː.mɪˈnaː.lɪs]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /kri.miˈna.lis/, [kri.miˈnaː.lis]

Adjective

crīminālis (neuter crīmināle); third declension

  1. (Late Latin, Juridical Latin, Ecclesiastical Latin) criminal

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative crīminālis crīmināle crīminālēs crīminālia
Genitive crīminālis crīminālis crīminālium crīminālium
Dative crīminālī crīminālī crīminālibus crīminālibus
Accusative crīminālem crīmināle crīminālēs, crīminālīs crīminālia
Ablative crīminālī crīminālī crīminālibus crīminālibus
Vocative crīminālis crīmināle crīminālēs crīminālia

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.