costatus
Latin
Etymology
From costa (“rib, side”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /kosˈtaː.tus/, [kɔsˈtaː.tʊs]
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | costātus | costāta | costātum | costātī | costātae | costāta | |
| Genitive | costātī | costātae | costātī | costātōrum | costātārum | costātōrum | |
| Dative | costātō | costātae | costātō | costātīs | costātīs | costātīs | |
| Accusative | costātum | costātam | costātum | costātōs | costātās | costāta | |
| Ablative | costātō | costātā | costātō | costātīs | costātīs | costātīs | |
| Vocative | costāte | costāta | costātum | costātī | costātae | costāta | |
Related terms
Descendants
References
- costatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- costatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- costatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.