completus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of compleō.

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /komˈpleː.tus/, [kɔmˈpɫeː.tʊs]

Participle

complētus m (feminine complēta, neuter complētum); first/second declension

  1. completed
  2. covered, overwhelmed
  3. satiated

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētae complētō complētīs complētīs complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs complētīs complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Adjective

complētus (feminine complēta, neuter complētum); first/second declension

  1. complete
  2. full
  3. perfect

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
Genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
Dative complētō complētae complētō complētīs complētīs complētīs
Accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
Ablative complētō complētā complētō complētīs complētīs complētīs
Vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Derived terms

Descendants

References
  • completus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • completus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • completus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.