compensativus
Latin
Etymology
From compēnsō + -tīvus.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /kom.pen.saːˈtiː.wus/, [kɔm.pẽː.saːˈtiː.wʊs]
Adjective
compēnsātīvus (feminine compēnsātīva, neuter compēnsātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | compēnsātīvus | compēnsātīva | compēnsātīvum | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīva | |
| Genitive | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīvī | compēnsātīvōrum | compēnsātīvārum | compēnsātīvōrum | |
| Dative | compēnsātīvō | compēnsātīvō | compēnsātīvīs | ||||
| Accusative | compēnsātīvum | compēnsātīvam | compēnsātīvum | compēnsātīvōs | compēnsātīvās | compēnsātīva | |
| Ablative | compēnsātīvō | compēnsātīvā | compēnsātīvō | compēnsātīvīs | |||
| Vocative | compēnsātīve | compēnsātīva | compēnsātīvum | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīva | |
References
- compensativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- compensativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.