collectivus

Latin

Etymology

From collēctus (collected) + -īvus.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /kol.leːkˈtiː.wus/, [kɔl.leːkˈtiː.wʊs]

Adjective

collēctīvus (feminine collēctīva, neuter collēctīvum); first/second declension

  1. collected or gathered together
  2. syllogistic

Declension

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative collēctīvus collēctīva collēctīvum collēctīvī collēctīvae collēctīva
Genitive collēctīvī collēctīvae collēctīvī collēctīvōrum collēctīvārum collēctīvōrum
Dative collēctīvō collēctīvō collēctīvīs
Accusative collēctīvum collēctīvam collēctīvum collēctīvōs collēctīvās collēctīva
Ablative collēctīvō collēctīvā collēctīvō collēctīvīs
Vocative collēctīve collēctīva collēctīvum collēctīvī collēctīvae collēctīva

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.