clamitatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of clāmitō.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | clāmitātus | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |
| Genitive | clāmitātī | clāmitātae | clāmitātī | clāmitātōrum | clāmitātārum | clāmitātōrum | |
| Dative | clāmitātō | clāmitātae | clāmitātō | clāmitātīs | clāmitātīs | clāmitātīs | |
| Accusative | clāmitātum | clāmitātam | clāmitātum | clāmitātōs | clāmitātās | clāmitāta | |
| Ablative | clāmitātō | clāmitātā | clāmitātō | clāmitātīs | clāmitātīs | clāmitātīs | |
| Vocative | clāmitāte | clāmitāta | clāmitātum | clāmitātī | clāmitātae | clāmitāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.