bezjēdzība

From bez (“without”) +‎ jēga (“meaning, sense, understanding”) +‎ -ība, with g > dz via palatalization.

bezjēdzība f (4th declension)

1. (only singular) meaninglessness, senselessness, pointlessness (the state or quality of that which is meaningless, senseless, pointless)

   instrukcijas bezjēdzība ― the meaninglessness of the instructions

   nonākt līdz bezjēdzībai ― to reach, to come to pointlessness

   šādas rīcības bezjēdzība ir acīm redzama ― the pointlessness of such an action is obvious

2. (usually plural) nonsense (senseless, stupid, often shameful or offensive words or actions)

   sarunāt bezjēdzības ― to talk nonsense

   nāca dzīvoklī sveši vīrieši, dzēra, un zēnam vajadzēja noskatīties visādās bezjēdzības ― unknown men came into the apartment, drank, and the boy had to watch all kinds of nonsense, craziness

• bezjēdzīgums

• bezjēdzīgs
• jēdzīgs
• jēga
• jēgt