anteiturus
Latin
Etymology
Future active participle of anteeō.
Participle
anteitūrus m (feminine anteitūra, neuter anteitūrum); first/second declension
- about to precede
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | anteitūrus | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |
| Genitive | anteitūrī | anteitūrae | anteitūrī | anteitūrōrum | anteitūrārum | anteitūrōrum | |
| Dative | anteitūrō | anteitūrae | anteitūrō | anteitūrīs | anteitūrīs | anteitūrīs | |
| Accusative | anteitūrum | anteitūram | anteitūrum | anteitūrōs | anteitūrās | anteitūra | |
| Ablative | anteitūrō | anteitūrā | anteitūrō | anteitūrīs | anteitūrīs | anteitūrīs | |
| Vocative | anteitūre | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.