annotatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of annotō.

Participle

annotātus m (feminine annotāta, neuter annotātum); first/second declension

  1. Alternative form of adnotātus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative annotātus annotāta annotātum annotātī annotātae annotāta
Genitive annotātī annotātae annotātī annotātōrum annotātārum annotātōrum
Dative annotātō annotātae annotātō annotātīs annotātīs annotātīs
Accusative annotātum annotātam annotātum annotātōs annotātās annotāta
Ablative annotātō annotātā annotātō annotātīs annotātīs annotātīs
Vocative annotāte annotāta annotātum annotātī annotātae annotāta

References
  • annotatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • annotatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.