adiutatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of adiūtō
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | adiūtātus | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |
| Genitive | adiūtātī | adiūtātae | adiūtātī | adiūtātōrum | adiūtātārum | adiūtātōrum | |
| Dative | adiūtātō | adiūtātae | adiūtātō | adiūtātīs | adiūtātīs | adiūtātīs | |
| Accusative | adiūtātum | adiūtātam | adiūtātum | adiūtātōs | adiūtātās | adiūtāta | |
| Ablative | adiūtātō | adiūtātā | adiūtātō | adiūtātīs | adiūtātīs | adiūtātīs | |
| Vocative | adiūtāte | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.