abiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of abiugō (“unyoke”).
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | abiugātus | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta | |
Genitive | abiugātī | abiugātae | abiugātī | abiugātōrum | abiugātārum | abiugātōrum | |
Dative | abiugātō | abiugātae | abiugātō | abiugātīs | abiugātīs | abiugātīs | |
Accusative | abiugātum | abiugātam | abiugātum | abiugātōs | abiugātās | abiugāta | |
Ablative | abiugātō | abiugātā | abiugātō | abiugātīs | abiugātīs | abiugātīs | |
Vocative | abiugāte | abiugāta | abiugātum | abiugātī | abiugātae | abiugāta |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative
Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.