abietarius

Latin

Etymology

From abiēs (silver fir).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /a.bi.eˈtaː.ri.us/, [a.bi.ɛˈtaː.ri.ʊs]

Adjective

abietārius (feminine abietāria, neuter abietārium); first/second declension

  1. Of or pertaining to fir or deal.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative abietārius abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria
Genitive abietāriī abietāriae abietāriī abietāriōrum abietāriārum abietāriōrum
Dative abietāriō abietāriō abietāriīs
Accusative abietārium abietāriam abietārium abietāriōs abietāriās abietāria
Ablative abietāriō abietāriā abietāriō abietāriīs
Vocative abietārie abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria

Noun

abietārius m (genitive abietāriī); second declension

  1. a joiner

Inflection

Second declension.

Case Singular Plural
Nominative abietārius abietāriī
Genitive abietāriī abietāriōrum
Dative abietāriō abietāriīs
Accusative abietārium abietāriōs
Ablative abietāriō abietāriīs
Vocative abietārie abietāriī

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.